1“Obulamu bwange mbukyayidde ddala,
noolwekyo leka nfukumule okwemulugunya kwange,
njogerere mu kulumwa kw’emmeeme yange.
2Nnaagamba Katonda nti, Tonsalira musango ne gunsinga,
ntegeeza ky’onvunaana.
3Kikusanyusa okunnyigiriza,
okunyooma omulimu gw’emikono gyo,
n’owagira emirimu gy’abakozi b’ebibi?
4Amaaso go ga mubiri?
Olaba ng’omuntu bw’alaba?
5Ennaku zo zisinga ez’omuntu,
n’emyaka gyo gisinga egy’omuntu,
6olyoke onoonye ebisobyo byange
era obuulirize ekibi kye nkoze,
7newaakubadde ng’omanyi nti sirina musango
era nga tewali n’omu ayinza kunzigya mu mukono gwo?
8“Emikono gyo gye gyammumba, gye gyankola.
Ate kaakano onookyuka okunsanyaawo?
9Jjukira nti wammumba ng’ebbumba,
ate kaakano onoonfuula ng’enfuufu?
10Tewanzitulula ng’amata
n’onkwasa ng’omuzigo?”
11Tewannyambaza omubiri n’olususu,
n’oluka amagumba n’ebinywa n’ongatta?
12Kale wampa okuganja mu maaso go,
era walabirira, n’omwoyo gwange.
13Naye bino wabikweka mu mutima gwo,
era mmanyi nga byali mu birowoozo byo.
14Singa nyonoona, ondaba
era tewandindese n’otombonereza.
15Bwe mba nga nsingibbwa omusango,
zinsanze nze!
Newaakubadde nga sirina musango, sisobola kuyimusa mutwe gwange,
kubanga nzijjudde obuswavu era mu kunyigirizibwa kwange, mwe nsaanikiddwa.
16Bwe mba ng’asituka, n’onjigga ng’empologoma,
era n’onnumba n’amaanyi go amangi ennyo.
17Oleeta abajulizi abajja okunnumiriza,
era obusungu bwo ne bweyongera gye ndi;
amayengo ne gajja okunnumba olutata.
18“Kale lwaki wanziggya mu lubuto lwa mmange?
Wandindese nga tewannabaawo liiso lyonna lindabyeko.
19Singa satondebwa,
oba singa natwalibwa butereevu okuva mu lubuto ne nzikibwa.
20Ennaku zange entono kumpi teziweddeeko?
Ndeka mbeeko n’akaseera ak’okusanyuka,
21nga sinnaba kugenda mu kifo eteri kudda,
ekiri mu nsi ejjudde ekizikiza, n’ekisiikirize eky’ebuziba,
22y’ensi ey’ekizikiza ekikutte, eyeekisiikirize eky’ebuziba
era n’okutabukatabuka,
ng’omusana gwayo guli nga ekizikiza.”
ايوب: از زندگی سير شدهام
1از زندگی سير شدهام. پس بگذاريد زبان به شكايت گشوده، از تلخی جانم سخن بگويم. 2ای خدا مرا محكوم نكن؛ فقط به من بگو چه كردهام كه با من چنين میكنی؟ 3آيا به نظر تو اين درست است كه به من ظلم روا داری و انسانی را كه خود آفريدهای ذليل سازی و شادی و خوشبختی را نصيب بدكاران بگردانی؟ 4-7آيا تو مثل ما انسانها قضاوت میكنی؟ آيا میترسی عمرت به سرآيد و نتوانی مرا مجازات كنی و يا فكر میكنی كسی میتواند مرا از چنگ تو برهاند؟ پس چرا مرا برای گناهانی كه مرتكب نشدهام اينچنين تعقيب میكنی؟
8دستهای تو بود كه مرا سرشت و اكنون همان دستهاست كه مرا نابود میكند. 9به ياد آور كه مرا از خاک به وجود آوردی؛ آيا به اين زودی مرا به خاک برمیگردانی؟ 10به پدرم قدرت بخشيدی تا مرا توليد نمايد و گذاشتی در رحم مادرم رشد كنم. 11پوست و گوشت به من دادی و استخوانها و رگ و پیام را به هم بافتی. 12تو بودی كه به من حيات بخشيدی و محبت تو بود كه مرا زنده نگه داشت.
13-14با وجود اين، از ابتدای خلقتم هميشه فكر تو اين بوده كه اگر من مرتكب گناهی شدم، از بخشيدنم امتناع ورزی و مرا نابود كنی. 15چه آدم بيچارهای هستم! اگر كار خوب بكنم به حساب نمیآيد، ولی تا كوچكترين گناهی از من سر بزند فوری تنبيه میشوم. 16اگر بخواهم از زمين برخيزم، مثل شير بر من میپری و باز قدرت خود را عليه من به نمايش میگذاری. 17پيوسته عليه من شاهد میآوری؛ هر لحظه بر خشم خود نسبت به من میافزايی و ضربات پیدرپی بر من فرود میآوری.
18چرا گذاشتی به دنيا بيايم؟ ای كاش قبل از اينكه چشمی مرا میديد، جان میدادم. 19آنگاه از اين زندگی نكبتبار رهايی میيافتم و از رحم مادر به گور میرفتم. 20آيا نمیبينی كه ديگر چيزی از عمرم باقی نمانده است؟ پس ديگر تنهايم بگذار. بگذار دمی استراحت كنم. 21بزودی میروم و ديگر باز نمیگردم. به سرزمينی میروم كه سرد و تاريک است 22به سرزمين ظلمت و پريشانی، به جايی كه خود نور هم تاريكی است.