Hebreo 6 – HLGN & PCB

Ang Pulong Sang Dios

Hebreo 6:1-20

1Gani tungod kay dugay na kita nga nagatuo, kinahanglan bayaan na naton inang mga nahauna nga mga pagpanudlo parte kay Cristo, kag magpadayon kita sa madalom nga mga pagpanudlo. Indi ta na pagbalik-balikon ang parte sa paghinulsol kag pagbiya sa wala sing pulos nga mga buhat kag ang parte sa pagtuo sa Dios, 2ang mga pagpanudlo parte sa pagbautiso, parte sa pagtungtong sang kamot sa ulo, sa pagbanhaw sang mga patay, kag sa paghukom sang Dios sa kada tawo kon ano ang iya mangin kahimtangan sa wala sing katapusan. 3Ang aton himuon, kon itugot sang Dios, magpadayon kita sa pagtuon sang madalom nga mga pagpanudlo 4-6agod indi kita makabiya sa iya. Kay kon ang tawo magbiya sa Dios, indi na gid mahimo nga mapahinulsol siya kag mapabalik liwat sa Dios. Nasanagan na ang iya hunahuna, nakaambit na siya sang pagpakamaayo nga halin sa Dios, nakabaton na sang Espiritu Santo, nakatilaw na sang mga pagpakamaayo nga halin sa pulong sang Dios, kag nabatyagan pa niya ang gahom nga ipakita gid sa palaabuton nga mga inadlaw. Pagkatapos kon magbiya pa siya sa Dios, indi na gid mahimo nga mapahinulsol siya kag mapabalik liwat sa Dios, tungod kay pareho lang nga ginalansang niya liwat sa krus kag ginapakahuy-an ang Anak sang Dios.

7Ang aton halimbawa pareho sa duta nga ginapakamaayo sang Dios kon pagkatapos nga maulanan permi nagapatubo sang mga tanom nga mapuslan sang nagapangabudlay sini. 8Pero kon ang nagatubo puro lang tunukon nga tanom, ti wala ina sing pulos; gani sumpaon na lang sang Dios, kag sa ulihi sunugon.

9Mga hinigugma, bisan nagahambal kami pareho sini sa inyo, nasiguro namon nga maayo ang inyo kahimtangan kon parte sa inyo kaluwasan. 10Matarong ang Dios, kag indi mahimo nga malimtan niya ang inyo maayo nga mga binuhatan kag ang inyo gugma sa iya nga inyo ginpakita kag padayon nga ginapakita paagi sa inyo pagbulig sa inyo kapareho nga mga katawhan sang Dios. 11Gusto namon nga ang kada isa sa inyo magpadayon nga matutom sa inyo paglaom sa Dios hasta sa katapusan, agod mabaton ninyo ang inyo ginalauman. 12Indi kamo magtinamad, kundi sunda ninyo ang mga tawo nga paagi sa ila pagtuo kag pagkamainantuson nagabaton sang mga promisa sang Dios.

Matuod gid ang Promisa sang Dios

13Tan-awa bala ninyo si Abraham: sang magpromisa ang Dios sa iya, wala naggamit ang Dios sang iban nga ngalan agod pamatud-an niya ang iya promisa kundi gin-gamit niya ang iya kaugalingon nga ngalan tungod kay wala na sing may makalabaw pa sa iya. 14Nagsiling siya, “Pakamaayuhon ko gid ikaw kag padamuon ko gid ang imo mga kaliwat.”6:14 Gen. 22:16, 17. 15Karon, naghulat si Abraham nga may pagpailob, gani nabaton niya ang ginpromisa sang Dios. 16Nagapanumpa ang tawo sa ngalan sang Dios nga mas labaw pa sa iya agod patihan siya kag para wala na sing madamo pa nga sugilanon. 17Amo man ang ginhimo sang Dios sang una sa mga tawo nga iya ginpromisahan. Ginpakita niya sa ila paagi sa iya pagsumpa nga tumanon gid niya ang iya ginpromisa. 18Kag ang duha nga ini ka butang, ang promisa kag ang sumpa, indi gid magbalhin, kay indi gid mahimo nga magbutig ang Dios. Gani kita nga nakadangop na sa iya may malig-on na gid nga paglaom nga himuon gid niya ang iya ginpromisa sa aton. 19Ang ini nga paglaom amo ang nagahatag sang kasiguruhan sa aton kabuhi, kay nagaabot ini mismo sa Labing Balaan nga Lugar 20nga sa diin didto si Jesus nga nag-una para sa aton. Siya ang aton wala sing katapusan nga pangulo nga pari pareho sang pagkapari ni Melkizedek.

Persian Contemporary Bible

عبرانيان 6:1-20

1پس، بياييد از الفبای مسيحيت بگذريم و به درسهای عمیقتر روحانی بپردازيم، و مانند مسيحيان باتجربه، در فهم و درک امور روحانی به سوی كمال پيش برويم. تصور نمی‌كنم كه ديگر لازم باشد مانند سابق شما را به اجتناب از اعمالی كه منتهی به مرگ می‌شوند، و يا به ايمان به خدا ترغيب كنيم. 2ديگر نيازی نيست بيش از اين دربارهٔ غسل تعميد، نحوهٔ دريافت عطايای روحانی، زندگی پس از مرگ و مجازات ابدی، شما را تعليم دهيم.

3اكنون به خواست خدا جلو می‌رويم تا به موضوعات ديگر بپردازيم.

4‏-6چگونه ممكن است كسی كه از ايمان برگشته، بتواند بار ديگر توبه كند؟ كسی كه يكبار با شنيدن پيغام انجيل، نور الهی در وجودش درخشيده، و طعم امور عالی آسمانی را چشيده، و در روح‌القدس نصيبی يافته است، و همچنين درک نموده كه كلام خدا چقدر عالی است و نيروهای عالم آينده را نيز احساس كرده است، اگر با وجود تمام اين بركات، از خدا روگردان شود، محال است بتوان او را بار ديگر با خدا آشتی داد. او در واقع فرزند خدا را رد كرده، و مانند اينست كه او را مسخره و رسوا نموده، و حتی بر روی صليب بار ديگر ميخكوب كرده است. در اين صورت، غيرممكن است بتواند خود را بار ديگر برای توبه آماده سازد.

7زمينی كه پس از بارش بارانهای فراوان، محصولی نيكو برای كشاورزان بوجود می‌آورد، از خدا بركت خواهد يافت. 8اما اگر خار و خس توليد كند، نشان می‌دهد كه زمينی است بی‌ارزش و مستحق لعنت الهی. سرانجام نيز آن را با آتش خواهند سوزاند.

9اما ای عزيزان، گرچه با اين لحن سخن می‌گويم، اما گمان نمی‌كنم گفته‌هايم در مورد شما صدق كند؛ من يقين دارم كه شما نجات يافته‌ايد، و زندگی روحانی پرثمرتان اين را ثابت می‌كند. 10زيرا خدا بی‌انصاف نيست. چگونه امكان دارد زحماتی را كه در راه او متحمل شده‌ايد فراموش كند، و يا محبتی را كه نسبت به او داشته‌ايد از ياد ببرد، محبتی كه از طريق كمک به فرزندان خدا نشان داده و می‌دهيد؟ 11پس آرزوی ما اينست كه همين روحيه و محبت را با نهايت اشتياق در تمام طول زندگی حفظ كنيد، تا به موقع از خدا پاداش بيابيد، 12و در زندگی روحانی دچار سستی و تنبلی نگرديد، بلكه با شور و شوق فراوان، از مردان خدا نمونه بگيريد، مردانی كه با صبر زياد و ايمان قوی، به تمام وعده‌های خدا دست يافتند.

يقين به وعده‌های خدا

13برای نمونه، وعدهٔ خدا به ابراهيم را در نظر بگيريد. هنگامی كه خدا اين وعده را به ابراهيم می‌داد، به نام خود قسم خورد، زيرا كسی بزرگتر از او نبود تا به نام او قسم بخورد. وعدهٔ خدا به ابراهيم اين بود كه 14او را به فراوانی بركت دهد و پسری به او ببخشد و نسل او را زياد كند. 15ابراهيم نيز با شكيبايی منتظر ماند تا سرانجام خدا مطابق وعدهٔ خود پسری به او داد، كه همان اسحاق باشد.

16وقتی شخصی برای كسی قسم می‌خورد، معمولاً به نام كسی سوگند ياد می‌كند كه از او بزرگتر است. اين سوگند، تضمين كنندهٔ گفته اوست و به هر نوع بحث و كشمكش ميان آن دو خاتمه می‌دهد. 17خدا نيز قسم خورد تا از اين راه، به آنانی كه از او وعدهٔ كمک دريافت كرده بودند، اطمينان بخشد و ايشان را خاطرجمع سازد كه هرگز در وعده و اراده‌اش تغييری نخواهد داد. 18به اين ترتيب، خدا به ما، هم وعدهٔ كمک داده است و هم در مورد آن قسم خورده است، پس ما می‌توانيم در خصوص اين دو عامل، يعنی وعده و قسم، يقين داشته باشيم، زيرا محال است كه خدا دروغ بگويد. اكنون، تمام كسانی كه برای رستگاری به خدا پناه می‌آورند، با دريافت چنين اطمينانی، جرأتی تازه می‌يابند، و می‌توانند اطمينان كامل داشته باشند كه خدا مطابق وعده‌اش، نجاتشان خواهد داد. 19اميد كاملی كه ما به نجات خود داريم، برای جان ما همچون لنگری است نيرومند كه به هنگام طوفانها ما را ثابت و استوار نگاه می‌دارد. همين اميد است كه رابطهٔ ما را با خدا حفظ می‌كند، يعنی با او كه در آسمان، در آن سوس پردهٔ «مقدسترين جايگاه» می‌باشد؛ 20اما مسيح جلوتر از ما وارد اين جايگاه شده، تا در مقام كاهن اعظم، همپايهٔ ملکیصدق، برای ما شفاعت كند.